“Apēd sulu” jeb sulas kā ēdiens

Augļu, ogu un dārzeņu sulas pēc konsistences ir kā dzēriens, bet pēc sastāva tās būtu jāpieskaita ēdienam. Principā sulas sevī apvieno abas minētās lietas. Lai stiprinātu sulu dzeršanas tradīcijas Latvijā, Sulu ekspertu padome īstenoja informatīvu kampaņu „Apēd sulu!”, kuras uzdevums bija veicināt sabiedrības izpratni par sulu veselīgumu.

Latvijas Lauksaimniecības Universitātē tika veikti pētījumi ar mērķi zinātniski izpētīt kādas uzturvielas satur dažādas sulas un tās salīdzināt ar citiem mūsu ēdienreizēs iecienītiem pārtikas produktiem, piemēram, rīsi, gaļa, salāti, maizi un c. Par pamatu eksperimentiem tika ņemtas arī pašmāju ražotāja Cido sulas.

Nozīmīgs kālija avots ir mūsu pašu rudzu maize, taču kā izrādās, Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) veiktais pētījums liecina, ka vienā glāzē 100% Cido tomātu sulas (200gr) ir tik pat daudz kālija cik 200gr rupjmaizes! Veiktais eksperiments parādīja, ka tomātu sulā ir 2533 mg/l kālija. Uztura speciālisti uzskata, ka vidējā kālija dienas deva, kas nepieciešama pieaugušajiem ir 4000mg, tas ir ievērojams daudzums, tādēļ sula ir lielisks veids kā iegūt papildus kāliju, lai organisms saņemtu visu tam nepieciešamo.

Mēs zinām, ka nozīmīgākais kalcija avots ir piens un tā produkti, tomēr arī ar gaļu uzņemam zināmu kalcija devu. Kā parādīja LLU veiktais pētījums, glāzē Cido ananāsu sulas (200gr) ir četras reizes vairāk kalcija nekā 200gr cūkgaļas un pat sešas reizes vairāk kalcija nekā 200gr vistas gaļas. Vidējā kalcija diennakts deva pieaugušajam ir aptuveni 1000 mg, kas ir ievērojams daudzums, tādēļ uztura speciālisti iesaka lietot piena produktus, bet ēdienkartes dažādošanai, kas ir svarīga veselīga uztura sastāvdaļa, neaizmirst arī par citiem produktiem, kuros atrodams kalcijs, piemēram, sulām.

Salīdzinoši ar citām minerālvielām, nepieciešamais dzelzs (Fe) daudzums organismā ir daudz mazāks. Vidējā diennakts deva vīriešiem ir 10mg, bet sievietēm 18mg. Gaļa tiek minēta kā svarīgs dzelzs avots cilvēka organismā nevis tādēļ, ka tajā dzelzs būtu vairāk, bet gan tādēļ, ka gaļā esošā dzelzs uzsūcas labāk par to dzelzi, kas atrodas augu valsts produktos. Tomēr bieži mēs paši vēl vairāk traucējam dzelzs uzsūkšanos, lietojot produktus, kas to kavē, piemēram, kafiju, tēju, kolu, vīnu, šokolādi un kalcija preparātus u.tml. Taču ir daudzi augu valsts produkti, kas dzelzs uzsūkšanos var palielināt pat trīskārtīgi, piemēram, citrusaugļi un to sulas, āboli, plūmes, brokoļi, zaļumi u.c. Uztura speciālisti iesaka lietot, piemēram, greipfrūtu sulu kā dzelzs uzsūkšanos veicinošu produktu. Turklāt LLU veiktais pētījums parādīja, 100% greipfrūtu sula satur 1,04mg/l dzelzs. Tas nozīmē, ka glāzē 100% greipfrūtu sulas (200gr) ir tik pat daudz dzelzs cik, piemēram, 200 gr biezpiena.